Māris Riekstiņš: sadarbību ar latviešu diasporu jānodod Ārlietu ministrijas pārraudzībā

Jau kādu laiku man nav neviena tuvāka radinieka, uz kuru tieši attiektos stāsti par pensijām, taču tas viennozīmīgi ir jautājums, par kuru viedoklis ir katram. Nu gluži kā par gejiem.
Atceroties veco labo Herakleita izteicienu, ka „nav iespējams divreiz iekāpt vienā un tajā pašā upē: kas tajā kāpj pa otram lāgam, tam apkārt tek jau citi ūdeņi” un kāda latvieša teikto par kāpšanu uz grābekļa, turpat blakus arī nostājas stāsts par Ministru prezidenta Valda Dombrovska meliem pirms pašvaldību vēlēšanām, pirms tām publiski apliecinot, ka pensiju samazināšana nav plānota un jau dienu pēc vēlēšanām paziņojot, ka tomēr pensijas mazinās.

Ja Šķēle savulaik varēja atklāti pateikt, kādi sāpīgi, bet nepieciešami lēmumi sagaida sabiedrību, tad Dombrovskis to nespēj.

Lasīt vairāk

Pirmdiena, 19 Jūlijs 2010 14:30

Bijušais ārlietu ministrs Māris Riekstiņš uzskata, ka valsts politika sadarbībai ar tautiešiem jānodod vienas institūcijas – Ārlietu ministrijas pārraudzībā. Šim mērķim valsts budžetā paredzams atsevišķs finansējums.
„Uzskatu, ka politika ar latviešu diasporu ir atstāta novārtā – valdība sadarbības funkciju ar tautiešiem mētā kā futbola bumbu no vienas institūcijas uz citu. Sadarbībai ar latviešu diasporas organizācijām ir jābūt starp valdības prioritātēm. Tautas partija rosinās nākamo valdību šo jautājumu iezīmēt kā īpaši būtisku,” akcentē M.Riekstiņš.

Ārlietu ministrijai un vēstniecībām gadu gaitā ir izveidojusies iestrāde sadarbībā ar tautiešiem ārvalstīs. Vēstniecības uztur regulārus kontaktus ar emigrējušo latviešu organizācijām un apvienībām, tāpat problēmu gadījumos tautieši vēršas pēc palīdzības sūtniecībās.

„Uzskatu, ka latviešu diasporas jautājumu nodošana Ārlietu ministrijas kompetencē ir loģisks un saprātīgs solis, īpaši ja tam ir iestrādes,” norāda bijušais ārlietu ministrs.

Vienlaikus M.Riekstiņš akcentē, ka finansējums tautiešu atbalstam ārvalstīs ir jāpalielina.

„2009.gada finansējums latviešu diasporas atbalsta programmai ir tikai seši tūkstoši latu, kas ir niecīga summa, lai noritētu sekmīga sadarbība. Turklāt latviešu trimdas organizācijas ir izrādījušas interesi par Latvijas valdības atbalstu izglītībā, tostarp latviešu valodas un kultūras apguvē,” atzīmē M.Riekstiņš.